Baletdejotājai Ievai Bidiņai – 110

    ​Kaimiņos vēl saimniekojuši arī Kļaviņi un Ruperti.
    Ieva bija jaunākais bērns piecu bērnu ģimenē – bez viņas tajā auga vēl divas māsas - Ksenija un Nellija, un divi brāļi - Augusts un Pēteris.
    Ģimene agri zaudēja tēvu, tāpēc rūpes par mazākajām māsām uzņēmās Nellija ar māti, viņas palīdzēja gan Ievai, gan Ksenijai iegūt izglītību un īstenot savus sapņus.
    Ieva mācījusies Lazdonas 2.pakāpes pamatskolā (Lazdonas draudzes skolā), beigusi Madonas vidusskolu. Tā kā jau kopš bērnības Ieva izrādījusi interesi par dejošanu, mācījās baleta skolā un kļuva par profesionālu dejotāju, māsa Ksenija - par dziedātāju (viņas talantu savulaik atklājis un izkopis Haralds Mednis).
    Ievas pirmā darba vieta bijusi Jelgavas teātrī, pēc tam Rīgas operetes teātrī, kur piedalījusies izrādē „Sikspārnis” un citos tā laika uzvedumos.
    Kara laikā emigrējusi uz Vāciju, pabijusi arī citās Eiropas valstīs, arī tur nepārtraucot savu māksliniecisko darbību un piedaloties dažādās baleta izrādēs.
    Vēlāk devusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur pavada pārējos dzīves gadus. Tur viņa māca bērniem dejas mākslu, strādā arhīvā. Savu ģimeni nav izdevies nodibināt, ikdienas gaitās daudz palīdzējis māsas Ksenijas dēls Valdis Georgs, kurš strādājis ASV.
    Tomēr Latviju un tajā pavadīto jaunību nekad nav aizmirsusi – rakstīja dzeju par bērnības dienām dzimtajos „Mauros”, darbiem lauku saimniecībā, atmiņā saglabātajiem Latvijas dabas skatiem. Aizejot pensijā, interesējās par  lauksaimniecību un sūtīja padomus māsai Ksenijai uz Angliju un māsai Nellijai uz Latviju.
     Ievas mūžs apraujas vien mēnesi pirms 83.dzimšanas dienas - Vašingtonā, ASV, veco ļaužu mājā, tomēr viņas vēlme vienmēr bija atdusēties dzimtenes smiltājā, tādēļ viņas pelni pārvesti uz dzimtajiem „Mauru” mājas kapiem Praulienas pagastā, kur tie guldīti blakus māsas operdziedātājas Ksenijas Bidiņas Štraubes (03.10.1910.–19.01.2006.) pelniem.